Cilvēka organisms ir apbrīnojami līdzsvarota sistēma, kurā katrs elements pilda savu unikālo funkciju. Daži no tiem ir redzami ar aci, citi strādā klusi, dziļi audos, un bieži vien nesaņem uzmanību, kamēr viss darbojas nevainojami. Viens no vissvarīgākajiem, taču bieži nepietiekami novērtētajiem komponentiem, kas palīdz uzturēt mūsu ķermeņa stingrumu, elastību un jaunīgu izskatu, ir kolagēns.
Lai gan visbiežāk par to dzirdam kosmētikas reklāmās, kur tas tiek pasniegts vienkārši kā “skaistuma proteīns”, kolagēna nozīme organismam ir daudz plašāka nekā tikai gluda āda. Tas ir tas neredzamais pamats, uz kura balstās mūsu locītavas, asinsvadi, kauli, saites un pat iekšējie orgāni.
Kas ir kolagēns
Kolagēns ir visizplatītākais proteīns cilvēka organismā — tas veido apmēram trešdaļu no visām organismā saražotajām olbaltumvielām. Tas darbojas kā “līme”, kas satur kopā šūnas, audus un orgānus, piešķirot tiem stingrumu, elastību un struktūru. Bez pietiekama kolagēna daudzuma āda zaudē stingrumu, locītavas kļūst mazāk kustīgas, bet mati un nagi — trauslāki.
Kādi ir kolagēna veidi
Lai gan kolagēna veidu ir vairāki desmiti, vairāk nekā 90% no visa organisma kolagēna veido trīs galvenie tipi. Katrs no tiem pilda atšķirīgu, taču vienlīdz svarīgu lomu, tāpēc vērts tos iepazīt atsevišķi.
I tipa kolagēns ĀDA · KAULI · CĪPSLAS · SAITES
Visizplatītākais kolagēna tips organismā, kas veido stingru pamatu ādai, kauliem, cīpslām un saitēm. Tas piešķir audiem izturību un elastību vienlaikus.
II tipa kolagēns LOCĪTAVAS · SKRIMŠĻI
Galvenā skrimšļu sastāvdaļa, kas atrodama locītavās. Atbalsta locītavu amortizāciju un lokanību, palīdzot tām kustēties gludi un bez berzes.
III tipa kolagēns MUSKUĻI · ASINSVADI · ĀDA · ORGĀNI
Sastopams muskuļos, asinsvadu sieniņās, ādā un iekšējos orgānos. Visbiežāk tas darbojas kopā ar I tipa kolagēnu un veido plānu, sazarotu tīklu, kas atbalsta audus, kuriem jābūt gan elastīgiem, gan izturīgiem. Tas ir īpaši svarīgi asinsvadiem, ādai un iekšējiem orgāniem.
Kolagēns locītavām un mugurkaulam
Locītavu skrimšļi lielā mērā sastāv no II tipa kolagēna, kas darbojas kā “amortizators” starp kauliem, ļaujot tiem kustēties bez sāpēm un berzes. Ar vecumu vai fiziskās slodzes ietekmē skrimšļu audi pakāpeniski nolietojas, kas var izraisīt stīvumu, diskomfortu vai locītavu kustību ierobežojumus. Kolagēns ir svarīgs arī starpskriemeļu diskiem mugurkaulā, kas absorbē triecienus starp mugurkaula skriemeļiem.
Kolagēns saitēm
Saites savieno kaulus locītavās un ir galvenokārt veidotas no I tipa kolagēna. Spēcīgas un elastīgas saites samazina traumu risku fiziskās aktivitātes laikā un palīdz uzturēt locītavu stabilitāti. Nepietiekams kolagēna daudzums var padarīt saites trauslākas un vairāk pakļautas sastiepumiem.
Kolagēns matiem un nagiem
Kolagēns nodrošina aminoskābes, kas nepieciešamas keratīna — matu un nagu galvenā strukturālā proteīna — ražošanai. Pietiekams kolagēna daudzums var palīdzēt stiprināt matu folikulus un uzlabot nagu struktūru, padarot tos mazāk trauslus un lauzīgus.
Kāpēc ar vecumu kolagēna kļūst mazāk
Organisma spēja pašam ražot kolagēnu sasniedz maksimumu jaunībā un pēc tam pakāpeniski samazinās — parasti par apmēram 1% gadā, sākot no 20-25 gadu vecuma. Līdz 40 gadu vecumam daudziem cilvēkiem kolagēna līmenis jau ir manāmi zemāks nekā jaunībā, kas izpaužas kā ādas elastības zudums, locītavu stīvums un matu, nagu trauslums.
Kas paātrina kolagēna zudumu
Papildus dabiskajam novecošanās procesam, vairāki ārējie un iekšējie faktori var paātrināt kolagēna sadalīšanos: pārmērīga saules staru iedarbība, smēķēšana, augsts cukura patēriņš, hronisks stress un miega trūkums. Šie faktori rada oksidatīvo stresu organismā, kas bojā kolagēna šķiedras ātrāk, nekā organisms spēj tās atjaunot.
Kolagēna trūkuma pazīmes
Pirmās pazīmes bieži parādās ādā — samazināta elastība, sīkas krunciņas, sausums. Var būt arī trausli, lēni augoši nagi un mati. Spēcīgāka trūkuma gadījumā var parādīties locītavu sāpes, rīta stīvums vai lielāka jutība slodzes laikā treniņu laikā.
Kā veicināt dabisko ražošanu
Labā ziņa ir tā, ka organisma kolagēna atkrājumus var papildināt ar piemērotu uzturu un dzīvesveidu. Svarīgi patērēt pietiekami daudz C vitamīna (nepieciešams kolagēna sintēzei), cinka un vara, kā arī olbaltumvielu bagātus pārtikas produktus. Tikpat svarīgi ir izvairīties no pārmērīgas saules iedarbības un ierobežot cukura patēriņu.
Kolagēna uztura bagātinātāji
Daudzi cilvēki izvēlas papildināt kolagēna daudzumu, sākot no 30 vai 40 gadu vecuma, kad dabiskā ražošana jau manāmi samazinājusies. Tieši šeit palīgā nāk kvalitatīvi uztura bagātinātāji.
Tirgū var atrast dažādas kolagēna formas, taču par visefektīvāko tiek uzskatīts hidrolizēts kolagēns, saukts arī par kolagēna peptīdiem. Ērta ikdienas forma ir šķidrs jūras kolagēns, jau gatavs lietošanai porcijās. Tiem, kam nepieciešama lielāka koncentrācija, Biovitup piedāvā arī 12 500 mg variantu.